Iegūšana
Bišu maizi bites ražo no ziedputekšņiem, tos izvietojot šūniņās, cieši sastampājot un pārlejot ar medu. Putešņu virskārta piesūcas ar medu un kļūst gaisu necaurlaidīga. Bakērjiju un ferment iedarbībā rodas pienskābe, kas šūniņu saturu iekonservē. Bišu maize iegūst brūnu krāsu un pēc garšas atgādina lauku rupjmaizes saldi skābo garšu. Bišu maize pienskābās ruģšanas procesā iegūst īpašības, kā rezultātā organisms to pilnvērtīgāk izmanto.
Sastāvs
Bišu maize satur olbaltumvielas, aminoskābes, pienskābi, minerālvielas, taukvielas, ogļhidrātus, B1, B2, B6, C, P, PP, K, E, vitamīnus, A vitamīna provitamīnu, aminoskābes, organiskās skābes, fermentus, minerālvielas – samērā daudz kālija, magnija, dzelzs, joda un citu viela.
Lietošana
Bišu maize iesaka pret mazasinību, neirozēm, apetītes trūkumu, vēdera aizcietējumu, kā arī sirds asinsvadu slimību gadījumos, pret aknu cirozi, hepatītu, kolītu, divpadsmit pirkstu zarnu čūlu, priekšdziedzeru slimību vīriešiem. Bišu maizes skābā vide kavē dažādu mikroorganismu vairošanu. Tāpēc tā iesakāma arī pie dažādiem gremošanas traucējumiem. Tā arī paaugstina organisma spēju pretoties dažādiem vīrusiem un infekcijām. Bišu maize vēlams lietot sportistiem, skolēniem, studentiem, lai nodrošinātu organisma papildus rezerves. Pieaugušam cilvēkam vajadzētu apēst 180-200 g bišu maizes.
