Iegūšana
Propoliss ir tumši pelēka masa ar zaļganu vai brūnganu nokrāsu, ar rūgtenu garšu un raksturīgu sveķainu aromātisku smaržu. Bites propolisu iegūst no augiem – koku (bērzu, apšu un citu) pumpuriem un izmanto stropu iekšējai apdarei kā līmi un dezinfekcijas līdzekli.
Sastāvs
Propolisa satāvā ietilpst sveķi un balzāmi, vasks, ēteriskās vielas, ēteriskās eļļas un aromātiskās vielas, polifenoli, flavonoīdi, kanēļskābes atvasinājumi, acetoksibetuinols un citi. Propolisa sastāvs un krāsa var mainīties atkarībā no botāniskās izcelsmes. Propoliss nešķīst ūdenī, bet daļēji izšķist spirtā vai eļļā.
Lietošana
Propolisam piemīt antibakteriālas un pretiekaisuma īpašības, tāpēc propolisa preparātus izmanto ārstējot iekaisumus, sastrutojumus, augoņus. Tas pastiprina ilgi nedzīstošu brūču un apdegumu dzīšanu, mazina locītavu, zobu un nervu sāpes, dziedē kuņģa un zarnu čūlas, novērš mutes dobuma un kakla iekaisumus, ārstē parodontozi un stomotītus. Sauso propolisu var košļāt, jo tas efektīvi notīra atlikumu no zobiem, stiprina smaganas, mazina iekaisumus un palīdz pret saaukstēšanos.
